Mūsdienu strauji mainīgajos apstākļos ir būtiski veicināt gan sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu līmeņa paaugstināšanu par iedzīvotajiem pieejamiem digitālajiem rīkiem darbam digitālajā vidē, gan pilnveidot valsts pārvaldes darbinieku profesionālo kompetenci, lai speciālisti, kuri strādā ar klientiem, spētu motivēt un atbalstīt klientus digitālās vides sniegto priekšrocību izmantošanai. Tāpat arī digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības noteiktajos darba tirgus apstākļos darba ņēmējiem nepieciešamas digitālās kompetences, kā arī prasme un spēja strādāt nemitīgām pārmainām pakļautā vidē.
Eiropas Komisijas Sociālo lietu un iekļautības Ģenerāldirektorāta Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa (Kopīgais pētniecības centrs - JRC) ir izstrādājis “Digitālās kompetences ietvarstruktūru pilsoņiem (DigComp).
DigComp ietvars ir rīks Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences pilnveidei. Tajā ir sniegts visaptverošs apraksts par zināšanām, prasmēm un attieksmi, kas cilvēkiem vajadzīgas piecās kompetenču jomās: informācijas un datu pratība, komunikācija un sadarbība, digitālais saturs un tā radīšana, problēmu risināšana un drošība. DigComp arī nosaka astoņus dažādus prasmju līmeņus, pamatojoties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) terminoloģiju un struktūru, sākot no apzīmējuma “pamatprasmes” līdz “visvairāk specializētās prasmes”.
DigComp ietvars ir nozīmīgs elements Eiropas digitālās stratēģijas iniciatīvu, tostarp Digitālās izglītības rīcības plāna un Eiropas sociālo tiesību pīlāra, sasniegšanā, kā arī Eiropas digitālo prasmju sertifikāta izstrādē.
DigComp ietvarstruktūra izdala piecas kompetenču jomas un 21 kompetenci, kas veido iedzīvotāja vispārīgo digitālo kompetenci:
Kompetenču jomas
Kompetences
1. Informācijas un datu lietpratība
1.1 Informācijas un digitālā satura pārlūkošana, meklēšana un filtrēšana
1.2 Datu, informācijas un digitālā satura novērtēšana
1.3 Datu, informācijas un digitālā satura pārvaldīšana
2. Komunikācija un sadarbība
2.1 Mijiedarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas
2.2 Dalīšanās ar informāciju, izmantojot digitālās tehnoloģijas
2.3 Sabiedrības iesaistīšana, izmantojot digitālās tehnoloģijas
2.4 Sadarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas
2.5 Netiķete
2.6 Digitālās identitātes saglabāšana
3. Digitālā satura radīšana
3.1 Digitālā satura radīšana
3.2 Digitālā satura integrēšana un pārstrādāšana
3.3 Pavairošana un licences
3.4 Programmēšana
4. Drošība
4.1 Aizsardzības ierīces
4.2 Personas datu un privātuma aizsardzība
4.3 Veselības aizsardzība un labsajūtas aizsardzība
4.4 Dabas aizsardzība
5. Problēmu risināšana
5.1 Tehnisko problēmu risināšana
5.2 Vajadzību identificēšana un tehnoloģiskie risinājumi
5.3 Radošums digitālo tehnoloģiju lietošanā
5.4 Trūkstošo kompetenču identificēšana
Jaunākajā ietvarstruktūras versijā “DigComp 2.2” ir iekļauti pielikumi par iedzīvotāju mijiedarbību ar mākslīgā intelekta sistēmām un par attālināto/hibrīdo darbu.
Avoti:
1) DigComp 2.1 Digitālās kompetences ietvarstruktūra ar astoņiem apguves līmeņiem un piemēriem http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf
2) DigComp 2.2: Eiropas Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvara jaunākā versija https://eprasmes.lv/article/digcomp-2-2-eiropas-iedzivotaju-digitalas-kompetences-ietvara-jaunaka-versija/
3) DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415
Atbilstoši Pasaules Ekonomikas foruma pētījumam par nākotnes profesijām “The Future of Jobs Report 2022”, tiek prognozēts, ka 2025. gadā tiks jaunradīti 97 miljoni jaunu darba vietu, kā rezultāts darba dalīšanai starp cilvēkiem, mašīnām un algoritmiem, kamēr tiks aizvietoti 85 miljoni jau eksistējošu darbavietu, tās padarot tehnoloģiski un digitālo prasmju ietilpīgas.
Digitalizācija ir pārveidojusi sabiedrību un ekonomiku, arvien dziļāk ietekmējot tās ikdienas dzīvi. Tomēr līdz Covid-19 pandēmijai tās ietekme uz izglītību un apmācību bija daudz mazāka. Pandēmijas laikā ir skaidri izgaismojusies nepieciešamība pēc digitālajam laikmetam piemērotas izglītības un apmācību sistēmas. Covid-19 pandēmija norādīja uz nepieciešamību nostiprināt digitālās spējas izglītībā un apmācībā, bet tā arī padziļināja vairākas esošās problēmas un nevienlīdzību starp tiem, kuriem ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām, un tiem, kuriem tās nav, tostarp personām, kas nāk no nelabvēlīgas vides. Līdz ar pandēmiju arī parādījās vairākas izglītības un apmācības sistēmu problēmas, kas saistītas ar izglītības un apmācības iestāžu digitālajām spējām, skolotāju sagatavošanu un digitālo prasmju un kompetenču vispārējiem līmeņiem.
Digitālās kompetenes un prasmes ir nozīmīgas, lai ikvienam indivīdam nodrošinātu vienlīdzīgas izaugsmes iespējas, atrast darbu un būt par aktīvu pilsoni. Digitālo prasmju un kompetenču esamība un atbilstošas digitālās infrastruktūras pieejamība ir kļuvusi īpaši nozīmīga pēc Covid-19 pandēmijas darba tirgū. Paredzams, ka nākotnē izglītības sistēma un darba tirgus nebūs iedomājams bez digitālo prasmju elementiem. Mūsdienu pasaulē straujais tehnoloģiju attīstības temps nosaka nepieciešamību ikvienam apgūt jaunākās digitālās prasmes, lai turpinātu būt ekonomiski aktīvam un veiksmīgi iekļautos sociālajā dzīvē. Pašlaik Eiropā teju katra otrā eiropieša vecuma kategorijā no 16 līdz 74 gadiem digitālo prasmju līmenis ir uzskatāms par nepietiekošu. (atbilstoši Digital Economy and Society Index datiem). Minētie fakti liecina par zināmas nevienlīdzības jeb t. s. „digitālā plaisas” rašanos iedzīvotāju digitālo prasmju attīstības līmeņa un attīstības iespēju joma starp dažādām sabiedrības grupām.
Avoti:
1) https://education.ec.europa.eu/lv/focus-topics/digital-education/about-digital-education
2) https://www.weforum.org/reports/the-future-of-jobs-report-2020/in-full/chapter-2-forecasts-for-labour-market-evolution-in-2020-2025#2-2-emerging-and-declining-jobs
Digitālās prasmes ir nozīmīgas caurviju prasmes bez kurām nav iedomājama mūsdienām atbilstoša augstākā izglītība, kas nodrošina darba tirgum aktuālas un noderīgas specifiskas zināšanas un prasmes, un ko veicina padziļināta sadarbība starp izglītības sektoru un tautsaimniecības nozarēm. Digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanas prasmei, un vismaz pamata līmenī tās ir un būs nepieciešamas ikvienam studējošajam jebkurā darbības jomā.
Atbilstoši IZM, nepietiekamas sabiedrības digitālās prasmes ir viens desmit Latvijas izglītības sistēmā risināmiem jautājumiem 2021.‒2027. gadā. Digitālās prasmes ir nozīmīgs elements mūsdienīga, kvalitatīva un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēta izglītības piedāvājuma mērķa sasniegšanas stūrakmeņiem.
Atjauninātā Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīva Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) nodrošina atbalstu ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam.
Digitālās izglītības rīcības plāns:
Avoti:
1) https://education.ec.europa.eu/lv/focus-topics/digital-education/action-plan
2) https://www.izm.gov.lv/lv/media/13864/download